Dzīve starp dzīvēm (metode)
| Pilnais nosaukums | garīgā regresija „dzīve starp dzīvēm” (Life Between Lives Spiritual Regression, LBL) |
|---|---|
| Veids | hipnotiskās regresijas metode |
| Metodes autors | Maikls Ņūtons |
| Pasniedz | Ņūtona institūts |
Dzīve starp dzīvēm (angļu: Life Between Lives, LBL; pilnais nosaukums — garīgā regresija „dzīve starp dzīvēm”) ir hipnotiskās regresijas metode, ko izstrādājis amerikāņu hipnoterapeits Maikls Ņūtons. Atšķirībā no klasiskās regresijas iepriekšējās dzīvēs, metode ir vērsta uz laikposmu, ko, pēc Ņūtona aprakstiem, dvēsele pavada dvēseļu pasaulē starp iemiesojumiem. Metodi pasniedz Ņūtona institūts.
Apziņas stāvoklis un seanss
Pēc Ņūtona institūta apraksta, piekļuve „dvēseles atmiņām” tiek panākta caur dziļu transa stāvokli, ko dēvē par „virsapziņu” (superconscious). Seanss tiek veidots kā ilgstoša hipnotiskā regresija: klientu vispirms izved cauri tagadējās un iepriekšējās dzīves atmiņām, bet pēc tam — stāvoklī starp dzīvēm. Prakses deklarētais mērķis, pēc institūta formulējuma, ir „mīlestības, līdzjūtības un dzīves likteņa izpratnes” pārdzīvojums.
Starpdzīvju ceļojuma posmi (pēc Ņūtona)
Ņūtona modelī dvēseles pāreja tiek aprakstīta kā secība:
- nāve un atdalīšanās no ķermeņa;
- „dziedinošā duša” — enerģijas atjaunošana;
- tikšanās ar garīgo pavadoni un aizvadītās dzīves pārskats;
- atgriešanās savā dvēseļu grupā (parasti 3–25 radniecīgas dvēseles);
- Vecāko Padome (parasti no trim līdz septiņiem), kas saistīta ar karmas izpratni;
- nākamās dzīves plānošana un ķermeņa izvēle („Likteņa loks”);
- jauns iemiesojums, zaudējot atmiņas par dvēseļu pasauli.
Dvēseļu pasaules kartogrāfija (pēc Ņūtona)
Viņa aprakstos dvēseļu pasaule ietver „sadales mezglu”, „dzīvju bibliotēku” ar iemiesojumu pierakstiem, „ēnu pilsētu” (rehabilitācija) un „pārveidošanās telpu”. Dvēseles tiek iedalītas sešos attīstības līmeņos, kuriem Ņūtons piekārtoja auras krāsas — no baltas (iesācējdvēseles) līdz indigo violetai (attīstītie „meistari”).
Izcelsme un izplatība
Metode izveidojās no Ņūtona prakses, sākot ar 1960. gadu beigām, un tika izklāstīta viņa grāmatās, galvenokārt „Dvēseļu ceļojums” (1994). Speciālistu apmācībai Ņūtons 2002. gadā nodibināja organizāciju, kas pašlaik pazīstama kā Ņūtona institūts; pēc tās datiem, metodi praktizē vairāk nekā 200 sertificēti fasilitatori 40 valstīs.
Avoti
- Maikls Ņūtons. „Dvēseļu ceļojums” (1994), „Dvēseļu liktenis” (2000) — Llewellyn Publications
- Ņūtona institūts — newtoninstitute.org
- Institūta vietnes agrīnā versija (autortiesības 2003–2005) Internet Archive tīmekļa arhīvā